Katra astotā līdz desmitā sieviete piedzīvo pēcdzemdību depresiju. Perinatālo jeb pirmsdzemdību un pēcdzemdību depresiju lielā daļā sabiedrības uztver ar dalītām jūtām, jo tradicionāli bērna piedzimšanu saista ar grūtībām un negulētām naktīm, bet pāri visam – prieku un laimi. Tomēr gan psihiskās veselības, gan dzemdību speciālisti atzīst, ka pēcdzemdību depresija ir nopietna problēma un daļai jauno māmiņu bērna piedzimšana izvēršas par krīzi, no kuras grūti rast izeju, savukārt sabiedrībā valdošie aizspriedumi kavē vēršanos pēc palīdzības.

Ko nozīmē pēcdzemdību depresija?

Mazuļa ienākšana ģimenē ir ļoti nozīmīgs un emocijām bagāts notikums. Tas ir brīdis, kad ikdienas dzīve ļoti krasi mainās, savukārt katras jaunas pārmaiņas nāk ar zināmiem riskiem. Bieži vien pēcdzemdību psihiskie traucējumi netiek atklāti, jo jaunie vecāki kautrējas vērsties pēc palīdzības.^[1]

Pēcdzemdību psihiskās veselības traucējumi var skart ikvienu sievieti – gan ar normālu, gan problemātisku grūtniecību, pirmo vai atkārtotu grūtniecību, sievieti, kura ir precējusies, un sievieti, kura nav precējusies, neatkarīgi no ienākumu līmeņa, vecuma, tautības, izglītības līmeņa vai citiem apstākļiem. Tāpat traucējumi var rasties arī jaunās māmiņas partnerim.^[1]

Pēcdzemdību depresija ir depresijas pazīmēm atbilstoši traucējumi, kas var parādīties pirmo 12 mēnešu laikā pēc dzemdībām un saglabāties no dažām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem, ja tie netiek atklāti un ārstēti. Nereti pēcdzemdību depresija attīstās pakāpeniski, tādēļ māmiņai un līdzcilvēkiem to var būt grūti pamanīt. No pēcdzemdību depresijas cieš aptuveni 10 % līdz 15 % jauno māmiņu. Tas nozīmē, ka katra astotā līdz desmitā sieviete piedzīvo šo stāvokli pēc bērniņa nākšanas pasaulē.^[1]

Dažas sievietes var piedzīvot tikai dažus pēcdzemdību depresijas simptomus, taču citām depresija var izpausties ar vairāku simptomu kopumu. Pēcdzemdību depresija var izpausties ar miega traucējumiem, garastāvokļa svārstībām, apetītes izmaiņām, bailēm savainot bērnu, pārdzīvojumiem par mazuli, skumjām un raudām, šaubām, grūtībām koncentrēties, neieinteresētību ikdienas aktivitātēs, domām par nāvi un pašnāvību. Sievietēm, kuras cieš no pēcdzemdību depresijas, ir grūtības veidot emocionālo saikni ar bērnu, kas var negatīvi atsaukties uz bērna veselību. Bezcerības sajūta smagos slimības gadījumos var apdraudēt arī dzīvību, jo sieviete var veikt pašnāvību; 20% gadījumu nāves cēlonis mātei pēc dzemdībām ir pašnāvība.^[2]

Nereti sievietes neapzinās, ka viņām ir pēcdzemdību depresija, jo simptomi var attīstīties pakāpeniski. Tādēļ šajā periodā īpaši svarīga ir saikne ar tuviniekiem, kuri var būt pirmie, kas pamana izmaiņas māmiņas uzvedībā. Smagas pēcdzemdību depresijas gadījumā var attīstīties arī psihotiski simptomi, piemēram, balsis galvā. Šādā gadījumā steidzami jāmeklē palīdzība.^[3]

Kādi ir valsts pienākumi?

Satversmes 111. pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. No Satversmes 111. panta izriet valsts pienākums ievērot, aizsargāt un nodrošināt personas tiesības uz veselību. Pirmkārt, pienākums ievērot tiesības uz veselību nozīmē to, ka valstij ir jāatturas no iejaukšanās personas tiesībās un brīvībās. Tātad jāatturas arī no tādām darbībām, kas ierobežo katras personas iespējas pašai rūpēties par savas veselības aizsardzību. Otrkārt, pienākums aizsargāt tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij ir jāaizsargā persona no citu privātpersonu iejaukšanās tās pamattiesību īstenošanā. Treškārt, pienākums nodrošināt tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij ir jāveic konkrēti pasākumi pamattiesību īstenošanai. Proti, valstij ir jāveic konkrēti pasākumi, lai persona varētu īstenot savas tiesības uz veselību.^[4]

Lai gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nav atsevišķi iekļautas tiesības uz veselību, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izskatījusi plašu ar veselību saistītu jautājumu loku. Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā ir noteikts, ka valstīm ir jānodrošina cilvēku garīgā (emocionālā) un fiziskā labklājība dažādos apstākļos.^[5]

Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērnu tiesībām 24. pantā ir noteikts, ka valstu pienākums ir censties panākt šo tiesību pilnīgu realizēšanu un veikt arī nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un sniegtu mātēm pienācīgus pakalpojumus veselības aizsardzībā pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodā.^[6]

Nosakot veselības aprūpes saņēmēju personu loku, valstīm būtu jāņem vērā starptautiskajās cilvēktiesībās izvirzītā prasība par veselības aprūpes nodrošināšanu ikvienai personai, īpaši viegli ievainojamām personu grupām (piemēram, grūtnieces, mātes). Veselības aprūpi parasti nosacīti iedala trīs līmeņos pēc veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas apjoma: neatliekamajā, nepieciešamajā un pilnīgā veselības aprūpē.^[7] Valstīm ir pienākums nodrošināt noteiktu veselības aprūpes līmeni attiecīgām personu grupām atkarībā no to vajadzībām un katras valsts iespējām. Valstīm ir uzlikts par pienākumu nodrošināt veselības aprūpi zināmā apjomā ikvienam, kā arī nodrošināt vispilnīgāko veselības aprūpi neierobežotā apjomā visiem bērniem un jebkurai mātei pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodā.^[8]

Situācija Latvijā

Jautājumi par pēcdzemdību depresiju jaunu aktualitātes līmeni Latvijā ieguva pēc tam, kad novembra pirmajā nedēļā pazuda jaunā māmiņa Anna Jansone ar dažus mēnešus vecu zīdaini. 2. novembrī meža masīvā Jelgavas novadā, Valgundes pagastā, policijas darbinieki atrada nomas automašīnu “Toyota Corolla”, kuras salonā pazudušais zīdainis atradās miris, bet mātes meklēšana turpinās līdz pat šai dienai.^[9]

Pazušana bija jāuztver nopietni tāpēc, ka Annai bija atklāta pēcdzemdību depresija, turklāt septembrī jau bijis pašnāvības mēģinājums, pēc kura viņa ārstējās slimnīcā.
Latvijas sabiedrībā psihiskas saslimšanas, tajā skaitā depresija, joprojām bieži vien vēl netiek akceptētas un izprastas. Uz šo arī norāda lielā uzmanība, kas tika pievērsta sociālajos tīklos, tostarp komentāriem sociālo tīklu platformās, kurās arī izskanējusi naida runa pret Annas Jansones ģimeni.^[10]

Kā ir norādījusi kognitīvi biheiviorālā terapeite un psiholoģe dr. psych. Diāna Zande - depresija kā slimība ir ļoti viltīga. Slimība neļauj runāt par to, kā tu jūties, arī tad, ja tu saņem palīdzību un dzer zāles. Tad arī īpaši šķiet, ka visam jābūt taču labi, bet patiesība ir cita. Nereti psihiatra izrakstītie medikamenti nedarbojas tik ātri un vienkārši – un, pat ja tie iedarbojas, cilvēkam tas var būt sarežģīti un grūti. Turklāt saslimšanas un atlabšanas mehānismi aizvien vēl nav skaidri, ārstēšana var būt ļoti ilga un atkarīga no iepriekšējās slimības vēstures. Tas tikai vēlreiz parāda to, cik mūsu psihe ir trausla un ievainojama.^[11]

Vienlaikus Latvijā bieži vien, un žēl, ka tā, karstākās diskusijas parādās tikai tad, kad kāda mamma ir jau spērusi izmisuma un slimības vadītu soli, nodarot pāri sev vai bērnam. Tad sabiedrība sāk runāt par to, kas tas bija, kāpēc tā, un tiek meklēti vainīgie. Lai gan šādā situācijā nav vainīgo, bet gan tikai cietušie.^[11]

Svarīgi ir apzināties, ka Anna Jansone ir tikai viena no vairākām sievietēm, kas piedzīvo pēcdzemdību depresiju. Latvijā skumjas pēcdzemdību periodā piedzīvo apmēram 85 % sieviešu. Lielākajai daļai jauno māmiņu simptomi ir viegli un īslaicīgi, tomēr 10 % līdz 15 % sieviešu attīstās nozīmīgāki depresijas vai trauksmes simptomi.^[1]

Latvijas sniegtā palīdzība pēcdzemdību periodā

Ministru kabineta noteikumi Nr.611 “Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”^[12] paredz, ka pēcdzemdību periodā (līdz sestajai dienai pēc dzemdībām) nedēļnieci (sieviete pēcdzemdību periodā) ginekologs, dzemdību speciālists vai vecmāte informē par pēcdzemdību depresiju un tās profilaksi. Taču realitātē ar to nav pietiekami. Piemēram, Ventspils gadījumā, kur visu Latviju pāršalca šokējoša ziņa par jauno sievieti, kura ar bērniem ielekusi Ventā. Sieviete izdzīvoja, taču bērni – nē. Sabiedrības viedoklis šajā jautājumā ir diezgan viennozīmīgs - “Tā ir sievietes izlaidība un vaina”, “Varēja bērnus līdzi neņemt”, “Ieteiktu taisīt pašnāvību vēlreiz”. Nesaudzējoši komentāri, traģiski ieteikumi. Tomēr netiek runāts par to, kas sievieti pamudināja spert šādu soli. Lai arī tiek minēts, ka sieviete bija apmeklējusi psihologu un lietoja antidepresantus, tomēr tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Lasot par šo gadījumu, šķiet, ka formāli tiek sniegta palīdzība un atbalsts, bet faktiski sievietei šī palīdzība netika sniegta tādā līmenī, lai viņa nespertu šo galējo soli.^[13] Svarīgi arī saprast, ka sabiedrībā pastāv noraidoša attieksme pret psihologiem un psihiatriem, jo valda uzskats, ka katrs jau pats var tikt galā ar savām problēmām.

Pārsvarā ir ierasts, ka zīdaini pirmajā dzīves mēnesī divas reizes mājās vizītē apmeklē pediatrs, ģimenes ārsts vai vecmāte, kuras uzdevums ir pārliecināties, ka ar mazuļa veselību viss ir kārtībā, taču šo ārstniecības personu pienākumos neietilpst jaunās māmiņas psiholoģiskā stāvokļa elementāra pārbaude.^[14]

Līdz 2018.gada 1.septembrim spēkā bija Ministru kabineta noteikumi Nr.1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, kuros bija noteikts, ka no valsts budžeta līdzekļiem psiholoģisku un psihoterapeitisku palīdzību sievietei, kurai ir grūtniecības vai pēcdzemdību depresija, neapmaksā, izņemot, ja ārstēšanu nepieciešams veikt stacionārā. Depresijas gadījumā sieviete var vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš izvērtēs, kāda veida palīdzība sievietei ir nepieciešama, un nosūtīs pie attiecīgā speciālista, piemēram, psihiatra, ja nepieciešamā ārstēšana pārsniegs ģimenes ārsta kompetenci.^[15]

Taču, stājoties spēkā Veselības aprūpes finansēšanas likumam, iepriekš norādītie noteikumi zaudēja spēku. Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz pavisam citu pieeju pēcdzemdību aprūpes nodrošināšanas kārtībā. Likums nosaka, ka, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, persona veic pacienta līdzmaksājumu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, taču no pacienta līdzmaksājuma ir atbrīvotas grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām, ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi. Līdz ar to šobrīd spēkā esošais regulējumus paredz, ka sievietēm, kuras saskaras ar pēcdzemdību depresiju, tiek sniegta palīdzība no valsts budžeta.^[16]

Arī no 2024.gada 1.janvāra stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, kuri nosaka paātrinātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā.^[17] Attiecīgi no 2024.gada 1.janvāra grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā valsts apmaksātie ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi tiek sniegti prioritāri jeb ārpus kopējās pieraksta rindas – 10 darbdienu laikā no dienas, kad sieviete būs vērsusies ārstniecības iestādē, lai pierakstītos. Paātrināti konsultācijas un izmeklējumus var saņemt, ja tie ir nepieciešami saistībā ar grūtniecību vai pēcdzemdību aprūpi (līdz 70 dienām). 

Paātrinātā kārtībā var saņemt valsts apmaksātu:

• speciālista konsultāciju (pirmreizēju vai atkārtotu) vai izmeklējumu, ja pacientei pirms grūtniecības konstatēta sistēmiska saslimšana un viņa atrodas dinamiskā uzraudzībā, slimības kontrolei lieto specifiskus medikamentus (1.un 2.tipa diabēts, hipertireoze, epilepsija u.c. neiroloģiskas saslimšanas, sirds - asinsvadu sistēmas saslimšanas, hematoloģiskas saslimšanas, bronhiālā astma u.c.);
• ambulatoros pakalpojumus saistībā ar saslimšanu, kas diagnosticēta grūtniecības laikā (gestācijas diabēts, sirds ritma traucējumi, aizdomas par trombofīliju, aizdomas par onkoloģiskām saslimšanām u.c.).^[18]

Līdz ar to var secināt, ka pēc specializētas palīdzības var vērsties pie sava ģimenes ārsta; pie psihiatra (psihiatrs ir tiešās pieejamības speciālists, tāpēc ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams. Depresijas gadījumā ārstēšana pie psihiatra, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), ir bezmaksas); pie ārsta psihoterapeita, psihoterapijas speciālista vai psihologa (pieejamas valsts apmaksātas konsultācijas ar ģimenes ārsta nosūtījumu); atbalsta grupās (piemēram, biedrība “Debesmanna” piedāvā pašpalīdzības atbalsta grupas tiešsaistē un klātienē, krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” piedāvā bezmaksas krīzes konsultācijas pa tālruni).^[1]

Secinājumi

No datiem izriet, cik nopietna un bieži sastopama ir pēcdzemdību depresija sievietēm. Sabiedrība pievērš lielu uzmanību grūtnieces fiziskajai veselībai un mazuļa attīstībai, taču bieži novērojam, ka psihoemocionālā labsajūta tiek atstāta novārtā. Ir svarīgi saprast, ka grūtnieces un jaunās māmiņas emocionālā labsajūta ir tikpat būtisks faktors kā veselīgs uzturs un regulāras ārsta vizītes, lai pārbaudītu jaundzimušā bērna veselības stāvokli. Šajā svarīgajā dzīves posmā māmiņas labsajūtai ir milzīga nozīme, jo tā veido pamatu gan mazuļa, gan pašas māmiņas turpmākajai attīstībai un labklājībai. Lai palīdzētu šai sabiedrības daļai, valstij ir svarīga loma pieejama un efektīva psiholoģiskā un medicīniskā atbalsta nodrošināšanā. Ir nozīmīgi, ka veselības aprūpes iestādes un sabiedrība kopumā ir informētas par šo problēmu, lai nodrošinātu agrīnu atklāšanu un ārstēšanu. Turklāt, lai mazinātu pēcdzemdību depresijas ietekmi, ir svarīgi veicināt izpratni un atvērtu dialogu par šo jautājumu sabiedrībā. Ar pienācīgu atbalstu un izglītību valsts var uzlabot situāciju un nodrošināt sievietēm nepieciešamo palīdzību un atbalstu šajā grūtajā dzīves posmā.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

1. ^{a, b, c, d, e} Jauno vecāku psihiskā veselība pēcdzemdību periodā. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18309/download?attachment
2. ^{^} Ghaedrahmati M, Kazemi A, Kheirabadi G, Ebrahimi A, Bahrami M. Postpartum depression risk factors: A narrative review. J Educ Health Promot [Internet]. 2017 Aug 9;6:60. Pieejams: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/28852652 
3. ^{^} Tērauds E, Rancāns E, Andrēziņa R, Kupča B, Ancāne G, Ķiece I, et al. Depresijas diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. 3.izdevums. Latvijas Psihiatru asociācija, 2015 
4. ^{^} Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-02-03 16. punktu
5. ^{^} Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014. gada 17. jūlija spriedums lietā Juridisko resursu centrs Valentina Câmpeanu vārdā pret Rumāniju Nr. 47848/08
6. ^{^} ANO Konvencija par bērnu tiesībām, 24.pants, pieejama: www.humanrights.lv/doc
7. ^{^} Vairāk par veselības aprūpes sistēmu: https://www.cilvektiesibugids.lv/lv/temas/veseliba/tiesibas-uz-veselibu/valsts-saistibas/veselibas-aprupes-sistema
8. ^{^} Līga Mazure. Pacienta griba un tā civiltiesiskā aizsardzība. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/5100/20560-Liga_Mazure_2011.pdf?sequence=1
9. ^{^} Psihiatre un terapeite: Pēcdzemdību depresijas pamanīšanā būtiska loma ir ģimenēm; jāuzlabo arī ārstu sadarbība. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.11.2023-psihiatre-un-terapeite-pecdzemdibu-depresijas-pamanisana-butiska-loma-ir-gimenem-jauzlabo-ari-arstu-sadarbiba.a530804/
10. ^{^} Mirušā zīdaiņa tēvs: Bezvēsts pazudusī sieva ārstējusi pēcdzemdību depresiju. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.11.2023-mirusa-zidaina-tevs-bezvests-pazudusi-sieva-arstejusi-pecdzemdibu-depresiju.a530372/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin
11. ^{a, b} Zande par mirušā zīdaiņa mātes Annas gadījumu: Te nav vainīgo – tikai cietušie! . Pieejams: https://www.tvnet.lv/7894183/zande-par-mirusa-zidaina-mates-annas-gadijumu-te-nav-vainigo-tikai-cietusie
12. ^{^} Ministru kabineta noteikumi Nr.611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/140695-dzemdibu-palidzibas-nodrosinasanas-kartiba
13. ^{^} Psiholoģe Diāna Zande par Ventspils gadījumu: sabiedrībai jākļūst iejūtīgākai! Pieejams: https://maminuklubs.lv/mk/ventspils-gadijums-211251/
14. ^{^} Pēcdzemdību depresija – vai valstij jāpalīdz? Pieejams: https://lvportals.lv/norises/265914-pecdzemdibu-depresija-vai-valstij-japalidz-2014
15. ^{^} Ministru kabineta noteikumiem Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība". Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=263457
16. ^{^} Veselības aprūpes finansēšanas likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/296188-veselibas-aprupes-finansesanas-likums
17. ^{^} Izmaiņas veselības jomā 2024. gadā. Pieejams: https://lvportals.lv/skaidrojumi/358838-izmainas-veselibas-joma-2024-gada-2024#a2
18. ^{^} Prioritāra pakalpojumu sniegšana grūtniecēm. Pieejams: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/prioritara-pakalpojumu-sniegsana-grutniecem?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com