Eiropas Padome ir nākusi klajā ar jaunu Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2024.–2029. gadam. Iedvesmojoties no Reikjavikas deklarācijas nostiprinātā mērķa par sieviešu pilnīgu, vienlīdzīgu un jēgpilnu dalību politiskaja un sabiedriskajā dzīvē, Eiropas Padome noteikusi sešus stratēģiskos punktus, lai dalībvalstis virzītu uz kopēja labuma sasniegšanu — nostiprinātu sieviešu tiesības un veicinātu sieviešu dalību sabiedrībai svarīgos procesos. Šis ir jau trešais šāda veida dokuments, kuram būtu jāveicina sieviešu tiesību aizsardzība praksē. No vienas puses, ir labi, ka dzimumu līdztiesība netiek aizmirsta, kad tiek paplašīnāts arvien jaunu cilvēktiesību aizsardzības tvērums. No otras puses, vai ar vienu dokumentu pietiek, lai atrisinātu gadu desmitiem samilzušās problēmas?

Skats pagātnē un nākotnē

Eiropas Padomes Dzimumu līdztiesības stratēģija 2024.-2029. gadam ir jau trešais šāda veida dokuments, kura mērķis ir veicināt sieviešu tiesību aizsardzību organizācijas dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot demokrātijas ilgtspējību. Ņemot vērā, ka dzimumu līdztiesība ir kļuvusi par vienu no tām cilvēktiesībām, kas publiskajā diskursā vairs netiek apšaubīta, vismaz ne tik bieži vai pamanāmi, jaunā Padomes stratēģija ir līdz šim apjomīgākā gan satura, gan iekļauto mērķu tvēruma ziņā.

Skatoties atpakaļ pagātnē uz pašu pirmo Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2014.-2017. gadam, ir redzama skaidra izaugsme domāšanas veidā, kā šāds dokuments tiek uztverts. Ne velti pirmā publicētā stratēģija 2014. gadā iekļāva atrunu, ka dokumentā minētā informācija un viedokļi ne obligāti atbilst Eiropas Padomes oficiālajai nostājai dzimumu līdztiesības jautājumos.^[1] Vērts arī atzīmēt, ka pirmā stratēgija tika veidota turpmākajiem četriem organizācijas darbības gadiem, taču nu jau plānošana tiek veikta ilgākā laika periodā, aptverot sešus gadus. Pirms desmit gadiem kā primārais mērķis tika noteikts panākt dzimumu līdztiesību Padomes dalībvalstīs ne tikai de iure, bet arī de facto. Pirmie stratēģiskie mērķi tika formulēti šādi:

1. dzimumu stereotipu un seksima apkarošana;
2. vardarbības pret sievietēm novēršana un apkarošana;
3. vienlīdzīgas pieejas tiesai nodrošināšana sievietei;
4. sieviešu un vīriešu līdzsvarota līdzdalība politisko un publisko lēmumu pieņemšanā;
5. dzimumu integrētās pieejas (angļu valodā “gender mainstreaming”) panākšana visās politikas jomās un pasākumos.

Šķietami visaptveroši un konkrēti noformulēti mērķi, kurus praksē būtu iespējams īstenot. Taču, ja analizē turpmākās Eiropas Padomes stratēģijas, šie paši mērķi atkārtojas gadu no gada, mainoties tikai to tekstuālajam formulējumam. Dzimumu līdztiesības stratēģijā 2018.-2023. gadam^[2] pievienots papildu mērķis aizsargāt sieviešu un meiteņu migrantu, bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības, reaģējot uz migrantu krīzi Eiropā 2015. un 2016. gadā. Jau šī gada publicētajā stratēģijā^[3] konkrētā apņemšanās mainīta uz sieviešu līdzdalību (angļu valodā “women’s empowerment”) un dzimumu līdztiesības nodrošināšanu kontekstā ar globāliem un ģeopolitiskiem izaicinājumiem, jau atkārtoti reaģējot uz aktuālajiem notikumiem, kas satrauc vairākas, ja ne visas Eiropas Padomes dalībvalstis.

Īpaša loma visas stratēģijās tiek veltīta plašajam juridisko instrumentu klāstam — Eiropas Padomes konvencijām, ne tikai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai vai Eiropas Sociālajai hartai. Eiropas Padomes Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību^[4] ir vērsta uz visu dzimumu un bērnu tirdzniecības novēršanu, kamēr Eiropas Padomes Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (Lanzarotes konvencija)^[5] līdzīgi aizsargā bērnu tiesības, neminot sievietes un meitenes kā biežāk pakļauto sabiedrības grupu konkrētajam vardarbības veidam. Pats kontroversālākais juridiskais instruments ne tikai dzimumu līdztiesības jautājumos ir izrādījusies Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardardbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija).^[6] 

Papildus juridiski saistošiem starptautisko tiesību aktiem Eiropas Padome ir lietojusi plašu instrumentu aplitūdu, lai aicinātu dalībvalstis mērķtiecīgāk pievērsties dzimumu līdztiesības jautājumiem. Kā labos piemērus var minēt Ministru komitejas publicētās rekomendācijas, aptverot plašu sieviešu tiesību tvērumu gan atkārtoti uzsverot dzimumā balstītas diskriminācijas aizliegumu, gan vēršot uzmanību daudz niansētākām problēmām kā vardarbība ģimenē, dzimumu stereotipi sociālā vidē, vai arī citu diskriminācija, piemēram, migrantu un bēgļu, cilvēku ar kustību traucējumiem, u.c. pazīmju savstarpējā mijiedarbība ar sieviešu tiesību aizsardzību.^[7]

Atsevišķi izcelta arī Krievijas agresijas kara Ukrainā ietekme uz sieviešu tiesību aizsardzību Eiropas Padomes un šī brīža ģeopolitiskās situācijas kontekstā. Lai gan ar militāriem konfliktiem saistīta seksuālā vardarbība, it īpaši pret sievietēm kā nozieguma pret cilvēci sastāvdaļa, ir atkārtoti aktualizējama, lai nodrošinātu taisnīgumu, sodot vainīgos un nodrošinot upuru tiesību aizsardzību un pieeju tiesai, nedrīkst aizmirst arī otru karadarbības pusi — iedzīvotājus, kas devušies bēgļu gaitās. Pēc tik daudzām desmitgadēm Eiropai pārmaiņus piedzīvojot dažādas cilvēku migrācijas plūsmas, tikai 2022. gadā Eiropas Padomes Ministru komiteja apstiprināja rekomendācijas, lai aizsargātu migrantu, bēgļu un patvēruma meklētājas sievietes un meitenes.^[8] 

Ņemot vērā kompleksās problēmas, ko Krievijas karš Ukrainā sagādājis arī tieši Eiropai, piemēram, pārtikas un enerģijas krīzi, Eiropas Padome ir bijusi spiesta jaunajā dzimumu līdztiesības stratēģijā atkārtoti uzsvērt sieviešu kā sociāli mazaisargātākas grupas palielinātu risku tikt diskriminētām un tuvoties nabadzības slieksnim salīdzinājumā ar vīriešiem. Savus izaicinājumus un varbūt pat savā ziņā neveiksmes iepriekšējās dzimumu līdztiesības stratēģijas izpildē Eiropas Padome novēlusi uz neparedzētiem ģeopolitiskajiem notikumiem — neparedzēto un pat 21. gadsimtam nepiedienīgu netieši pret sieviešu tiesībām vērstu “dzimumu iedoloģijas” kustību (angļu valodā “anti—gender movement”), Covid–19 pandēmiju un visbeidzot aktīvu karadarbību Eiropā, kāda nebija pieredzēta vairākas desmitgades. No vienas puses, dažādie izaicinājumi varēja aizkavēt iepriekšējās stratēģijas efektīvu piemērošanu praksē. Taču, no otras puses, uz cilvēktiesību aizsardzību vērstai starptautiskajai organizācijai ir jāspēj pielāgoties mūsdienu pasaules izaicinājumiem, atgādinot, ka arī 21. gadsimtā sabiedrības grupām par savām tiesībām vēl joprojām ir jācīnās. Šo iemeslu dēļ turpmākajos gados Eiropas Padome ir apņēmusies vērst lielāku uzmanību tām sabiedrības grupām, kuras var tikt diskriminētas vairāku un vienlaicīgi piemītošu pazīmju dēļ, tādējādi pielietojot vairāklīmeņu metodes, lai nodrošinātu visaptverošu dzimumu līdztiesības aizsardzību. Ir iespējams secināt, ka daudzējādas diskriminācijas izplatība Eiropā ir bijusi par iemeslu Eiropas Padomei ņemt vērā gan Eiropas Savienības Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.-2025. gadam, gan Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgstpējīgas attīstības mērķus 2030. gadam. Kaut gan Eiropas Padomes sastāvā ir 46 dalībvalstis, cilvēktiesību jautājumus ir nepieciešams koordinēt gan reģionālā, gan globālā līmenī, lai nodrošinātu efektīvu sieviešu tiesību aizsardzību un dzimumu līdztiesības veicināšanu.

Kopumā Eiropas Padomes dzimumu līdztiesības stratēģijas gadu gaitā nav ievērojami mainījušās saturā. Atskaitot mazas atkāpes vienā vai citā stratēģiskajā mērķī, organizācija ir izveidojusi ļoti vispusīgu ilgtermiņa plānu kā veidot dzimumu sieviešu tiesību aizsardzības politiku tuvākā nākotnē, taču nav konkrētāk skaidrojusi, kuras nianses dalībvalstīm būtu īpaši jāņem vērā. Lai gan Padome ir minējusi galvenos juridiskos instrumentus un sadarbības veidus efektīvai mērķu sasniegšanai, uzstādījumu nemainība starp visām trijām streatēģijām liecina vai nu par pārāk plašu dzimumu līdztiesības mērķu formulējumu, vai arī par nepietiekamiem mehānismiem, lai dalībvalstis patiešām ieviestu plānā rakstīto realitātē. Katru gadu Dzimumu līdztiesības komiteja nāk klajā ar stratēģijas īstenošanas ziņojumu, tomēr dalībvalstis ne vienmēr ir ņemušas vērā tās ieteikumus.

Eiropas Padomes konteksts un piemēri Latvijā

Zināmā mērā atkāpjoties no stratēģiskajā konceptā paustā, ir nepieciešams aplūkot dzimumu līdztiesības diskursu gan plašākā, gan šaurākā Eiropas Padomes mērogā. Dzimumu līdztiesības stratēģija 2024.-2029. gadam un tās publikācija vienlaikus atzīmē 10 gadus kopš Stambulas konvencijas stāšanās spēkā. Latvija ilgstoši ir bijusi viena no problēmvalstīm, viena no pēdējām Eiropas Padomes sastāvā, kura ratificējusi šo konvenciju, tai stājoties spēkā tikai šī gada 1. maijā.^[6]

Atskaitot ANO Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu globālā līmenī, Stambulas konvencija Eiropā ir vienīgais šāda veida juridiski saistošais tiesību akts, kas nepārprotami norāda uz sieviešu kā diskriminācijas subjektu mūsdienu sabiedrībā, kuru ir nepieciešams pastiprināti aizsargāt ne tikai no diskriminācijas, bet arī no vardarbības. Gadu laikā ir pierādījies, ka valstu apņēmība nodrošināt efektīvu dzimumu līdztiesību sabiedrībā nav vainagojusies ar panākumiem laikā, kad dzimumā balstīti stereotipi vēl joprojām ņem virsroku jebkurā sociālā situācijā. Atklājot turpmāko gadu dzimumu līdztiesības stratēģiju, to ir atzīmējusi arī Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija Pejčinoviča Buriča.^[9] Lai arī jaunākajā stratēģijā paustie mērķi lielākoties nav mainījušies no iepriekšējiem formulējumiem, ir novērojama stiprāka politiskā griba atrisināt ilgstošos problēmjautājumus. Par pamatu jaunajam dzimumu līdztiesības koncpetam ir ņemta pagājušā gadā parakstītā Reikjavikas deklarācija.^[10] Lai gan lielākā daļa no politiskās vienošanās tika atvēlēta demokrātijai, tās ilgtspējai, cilvēktiesībām, kas to nodrošina, kā arī valsts pārvaldes svarīgākajiem principiem, kā desmitais Rejkjavikas princips tomēr tika minēts pilnvērtīga, vienlīdzīga un jēgpilna, it īpaši sieviešu un meiteņu, līdzdalība politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Šajā gadā publiskotā stratēģija atspoguļo arī deklarācijā minētās dzimumu līdztiesības nianses, piemēram, vardarbības, aizskaršanas, naida runas un noziegumu ierobežošanu līdztekus diskriminācijas aizliegumam. Lai gan Rejkavikas deklarācijā īpaši atzīmēta arī Stambulas konvencijas un Eiropas Padomes loma vardarbības pret sievietēm apkarošanā reģionālā līmenī, tas nebūt nenozīmē, ka dzimumu līdztiesības stratēģijā šis mērķis ir uzsvērts kā nozīmīgākais.

Vēršot uzmanību uz konkrētākiem piemēriem, Latvija, kā jau iepriekš minēts, tikai nesen ir spērusi pirmo, bet ļoti svarīgo soli, ratificējot Stambulas konvenciju, lai nodrošinātu pilnvērtīgāku tuvināšanos Eiropas Padomes mērķim par vardarbības pret sievietēm izskaušanu. Stratēgiskajā plānā tikpat liela nozīme atvēlēta balansētai sieviešu un vīriešu līdzdalībai politiskajā, sabiedriskajā, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Ir nepieciešams sabiedrību mainīt pašos pamatos, veiconot sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos. Ņemot par piemēru kandidātu sarakstus nesenākajām, šī gada, Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tikai 3 no 16 politiskajām partijām bija izvēlējušas sievietes par sarakstu līderēm.^[11] Latvijā iespējamo pozitīvo un negatīvo balsu dēļ no deviņiem eiroparlamentāriešu mandātiem tikai vienu sabiedrība bija atvēlējusi sievietei.^[12] Šķietami Latvija tā arī nav sapratusi jēgu Eiropas Padomes noteiktajam mērķim par sieviešu līdzdalību sabiedrībai svarīgos procesos. Pretēji paustajam, Latvijā tomēr ir atrodami arī pozitīvie piemēri salīdzinājumā ar ilglaicīgākām Eiropas Padomes dalībvalstīm. No pieciem augstākajiem valsts amatiem ārpolitikas jomā četrus ieņem sievietes — Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente, ārlietu ministre un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja.^[13] Protams vispārējā ziņā Latvijai kā Eiropas Padomes pilntiesīgai dalībvalstij vēl ir daudz darāmā turpmākai attīstībai dzimumu līdztiesības jautājumos, kas skar sabiedrību un dažādus aizspriedumus, taču situācija nav arī tik bezcerīga, kā sākotnēji varētu šķist.

Kamēr Eiropas Padome, atzīmējot Stambulas konvencijas stāšanās spēkā desmitgadi, koncentrējas uz niansētāku problēmu izskaušanu kā vardarbība pret sievietēm, vietējie piemēri no Latvijas parāda, ka nedrīkst aizmirst par viennozīmīgi grūtākā mērķa sasniegšanu — sabiedrības domāšanas maiņu. Kamēr vairākums sabiedrības organizācijas dalībvalstīs neatteiksies no dzimumu stereotipu kultivēšanas kā sadzīvē, tā valstiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā, Eiropa tā arī nekad nenonāks līdz patiesai dzimumu līdztiesībai realitātē.

Nobeigums

Sīkāk analizējot jaunāko Eiropas Padomes Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2024.–2029. gadam kontekstā ar iepriekšējiem šāda veida konceptuālajiem risinājumiem, nav iespējams nepamanīt organizācijas stagnāciju sieviešu tiesību aizsardzības jomā, gadu no gada atkārtojot tos pašus mērķus. Tikai tādēļ, ka problēmas Eiropas sabiedrībā ir identificētas un “uzliktas uz papīra”, vēl nenozīme realitātei atbilstošu plānu to risināšanai. Tomēr jāatzīmē, ka turpmākās sešgades plāns ir izklāstīts detalizētāk nekā cerēts, atrunājot tiesību instrumentu nozīmi praksē kā vienīgajiem efektīvajiem plāna īstenošanas mehānismiem un atzīstot stratēģijas vājās puses. Pēdējie gadi, tai skaitā karš Ukrainā, ir pierādījuši sieviešu neaizsargātību un diskrimināciju, kas ir nepiedodami 21. gadsimta ilgstpējīgajā Eiropā. Jauni izaicinājumi dzimumu līdztiesības veicināšanā ir apzināti, taču nav redzams konkrēts plāns to radīto risko novēršanai. Ar de iure dzimumu līdztiesību vien nepietiek. Ir jārīkojas arī de facto, lai to īstenotu.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

1. ^{^} Eiropas Padomes Dzimumu līdztiesības stratēģija 2014.-2017. gadam. Pieejams: https://rm.coe.int/1680590174
2. ^{^} Eiropas Padomes Dzimumu līdztiesības stratēģija 2018.-2023. gadam. Pieejams: https://rm.coe.int/ge-strategy-2018-2023/1680791246.
3. ^{^} Eiropas Padomes Dzimumu līdztiesības stratēģija 2024.-2029. gadam. Pieejams: https://rm.coe.int/prems-073024-gbr-2573-gender-equality-strategy-2024-29-txt-web-a5-2756/1680afc66a
4. ^{^} Eiropas Padomes Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību. 16.05.205. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1597
5. ^{^} Eiropas Padomes Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību. 25.10.2007. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1038
6. ^{a, b} Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardardbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. 11.05.2011. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/2039
7. ^{^} Council of Europe. Make Gender Equality in Law a Reality in Fact: Compilation of recommendation of the Committee of Ministers of the Council of Europe in the field of gender equality. Pieejams: https://rm.coe.int/prems-125322-gbr-2573-make-gender-equality-in-law-a-reality-in-fact-we/1680a81f99
8. ^{^} Protecting the rights of migrant, refugee and asylum-seeking women and girls. Council of Europe, Committee of Ministers Recommendation CM/Rec(2022)17 (2022). Pieejams: https://edoc.coe.int/en/international-law/11094-protecting-the-rights-of-migrant-refugee-and-asylumseeking-women-and-girls-recommendation-cmrec202217.html
9. ^{^} Gender Equality Commission (GEC) Annual Conference to launch the Council of Europe Gender Equality Strategy 2024-2029, marking 10 years since the entry into force of the Istanbul Convention. Pieejams: https://www.coe.int/en/web/secretary-general/-/gender-equality-commission-gec-annual-conference-to-launch-the-council-of-europe-gender-equality-strategy-2024-2029-marking-10-years-since-the-entry-into-force-of-the-istanbul-convention-1
10. ^{^} Rejkjavikas deklarācija. Pieejams: https://rm.coe.int/4th-summit-of-heads-of-state-and-government-of-the-council-of-europe/1680ab40c1
11. ^{^} Centrālā vēlēšanu komisija. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024: Kandidātu saraksti. Pieejams: https://epv2024.cvk.lv/kandidatu-saraksti
12. ^{^} Centrālā vēlēšanu komisija. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024: Ievēlēto deputātu alfabētiskais saraksts. Pieejams: https://epv2024.cvk.lv/ieveletie-deputati
13. ^{^} Latvijas Valsts prezidents. Valsts prezidents ar augstākajām valsts amatpersonām apspriež ārpolitikas aktualitātes. Pieejams: https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-ar-augstakajam-valsts-amatpersonam-apspriez-arpolitikas-aktualitates