2023. gada beigās cilvēktiesību aizsardzības organizācija Human Rights Watch publicēja ziņojumu "Metas lauztie solījumi: Sistemātiska Palestīnas Satura Cenzūra Instagram un Facebook" (Meta’s Broken Promises: Systemic Censorship of Palestine Content on Instagram and Facebook). Tajā izklāstīti novērojumi par publikāciju, kurās miermīlīgi pausts atbalsts Palestīnai un norisinājušas diskusijas par palestīniešu cilvēktiesībām, apspiešanu.

2023. gadā publicētajā Human Rights Watch ziņojumā (turpmāk – ziņojums) atkārtotas bažas, ko jau iepriekš paudušas vairākas cilvēktiesību un digitālo tiesību organizācijas saistībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu, kam pieder Facebook, Instagram, Threads un citas platformas - Meta.

Human Rights Watch ziņojumā norādīts uz strukturālām problēmām Meta cenzūras politikā. Daži trūkumi ir izcelti saistībā ar tās bīstamu organizāciju un personu politiku (Dangerous Organizations and Individuals policy), nekonsekventu un nepārredzamu noteikumu izpildi, valsts institūciju ietekmi uz brīvprātīgu satura dzēšanu un pārmērīgi lielu paļaušanos uz automatizāciju satura moderēšanā.

Kas ir sistemātiska cenzūra?

Sistemātiskā cenzūra ir runas vai informācijas apspiešana, kas ir dziļi iesakņojusies kādas iestādes, valdības vai sabiedrības politikā, praksē un struktūrās. Tā bieži ir sarežģīta, plaši izplatīta un grūti identificējama vai apstrīdama.

Lai atpazītu sistemātisko cenzūru sociālajos medijos, ir nepieciešams pievērsties ne tikai tam, kā atsevišķas satura daļas tiek izņemtas no sociālajiem tīkliem, bet arī plašākiem modeļiem, politikai un varas dinamikai.

Human Rights Watch ir viena no organizācijām, kas ir dokumentējusi cenzūras modeļus, lai identificētu sistemātiskas problēmas. Cenzūras apstrīdēšana bieži vien ir saistīta ar tiesvedību un pārredzamības un atbildības pieprasīšanu.

Kā sistemātiska cenzūra sociālajos tīklos saistās ar cilvēktiesībām?

Par interneta saikni ar cilvēktiesībām runāts jau iepriekš saistībā ar sistemātisku interneta atslēgšanu, kas ierobežo piekļuvi informācijai un izteiksmes brīvību. Arī šī ziņojuma kontekstā tiek runāts par tiesībām uz izteiksmes brīvību un pieeju informācijai.

Tomēr atšķirībā no sistemātiskām interneta atslēgšanām cenzūras gadījumā rodas jautājums par uzņēmumu atbildību par tiesību uz piekļuvi informācijai un izteiksmes brīvību ierobežojumu.

Kā norādīts Human Rights Watch savā ziņojumā, Apvienoto Nāciju Organizācijas uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos (United Nations Guiding Principles on Business and Human Rights) noteikts, ka uzņēmumiem ir jāizvairās no cilvēktiesību pārkāpumiem, jānovērtē un jārisina savas darbības ietekme uz cilvēktiesībām un jāpiedāvā tiesību aizsardzības līdzekļi skartajām personām. Minētie pamatprincipi nav juridiski saistoši, tomēr tie veido pamatu tam, kas tiek sagaidīts no tādiem starptautiskiem uzņēmumiem, kuru ietekme uz informācijas vidi ir nenoliedzama. Šis nozīmē, ka tādām kompānijām kā Meta satura moderēšanas politikā ir jāievēro starptautiskie cilvēktiesību standarti un jānodrošina, ka tās pieņemtie lēmumi par satura dzēšanu ir pārredzami un taisnīgi.

Viena no šī principa izpausmēm ir novērojama Metas Uzraudzības Padomē (Oversight Board), kas ir neatkarīga iestāde, ko Meta izveidojusi, lai pārskatītu un pārraudzītu tās lēmumus par satura moderēšanu. Kad lietotāji ir izsmēluši Meta iekšējo pārsūdzības procesu tādās platformās kā Facebook, Instagram vai Threads, viņi var iesniegt sūdzību Uzraudzības Padomei.

Kas tika aplūkots Human Rights Watch ziņojumā?

Pārbaudot pierādījumus un kontekstu ziņotajos gadījumos, Human Rights Watch identificēja sešus galvenos nepamatotas cenzūras modeļus, no kuriem katrs pētījuma ietvaros ir atklāts vairāk nekā 100 reižu. Modeļi ir sekojoši:

1. Publikāciju un komentāru dzēšana.
2. Kontu apturēšana vai pastāvīga atspējošana.
3. Pagaidu ierobežojumi attiecībā uz iesaistīšanos saturā, kas ilgst no 24 stundām līdz trim mēnešiem.
4. Ierobežojumi sekot vai atzīmēt citus kontus.
5. Ierobežojumi noteiktu funkciju izmantošanai, piemēram, Instagram/Facebook tiešsaistes straumēšana (live) vai kontu monetizācija.
6. "Ēnu aizliegums" (shadow banning), kad bez paziņojuma tiek ievērojami samazināta publikāciju vai kontu redzamība, izplatība un/vai meklēšanas iespējas.

Ziņojumā ietverti 1050 cenzūras gadījumi, tomēr Human Rights Watch uzsver, ka šis skaitlis neatspoguļo reālo situāciju. Pēc Human Rights Watch datiem, ziņojumi par cenzūru turpināja nākt arī pēc ziņojuma perioda, kas ilga no 2023. gada oktobra līdz novembrim. No pārskata perioda beigām līdz ziņojuma publicēšanai (t.i. no novembra līdz decembrim) tika saņemta informācija par vēl 1736 gadījumiem, kas netika ietverti ziņojumā. Lai gan netika iekļauti analīzē, tie atklāj vēl simtiem gadījumu, kad tika cenzēts ar Palestīnas atbalstu saistītais saturs.

Ziņojumā dokumentētie gadījumi liecina, ka Metas nepamatota palestīniešus atbalstošu viedokļu izņemšana ir izraisījusi sociālo un politisko diskusiju un satura cenzūru. Rezultātā tiek cenzētas ziņas kas dokumentē vai reaģē uz karadarbību Izraēlā un okupētajās palestīniešu teritorijās, tostarp Gazā, atspoguļojot notikumus uz vietas. Vairums cilvēku, kas ziņoja par gadījumiem, apgalvoja, ka tā bija pirmā reize, kad viņi saskārās ar ierobežojumiem Meta platformās kopš pievienošanās tai pirms vairākiem gadiem. Ziņojumā arī atkārtoti konstatēts, ka "pieaugušo kailuma un seksuālo aktivitāšu" (adult nudity and sexual activity) politika ir neprecīzi piemērota attiecībā uz saturu, kas saistīts ar Palestīnu. Visos gadījumos, kad tika izmantota šī politika un kurus aplūkoja Human Rights Watch, saturs ietvēra mirušu palestīniešu, kuri bija apģērbti nevis kaili, attēlus virs drupām Gazā.

Daži lietotāji ziņoja par piemēriem, kad aizskarošs saturs, kas kūdīja uz vardarbību vai ietvēra naida runu pret palestīniešiem, palika tiešsaistē, bet šķietami miermīlīgs saturs, kas aizstāvēja palestīniešu cilvēktiesības, tika dzēsts, dažkārt pat vienā un tajā pašā ierakstā.

Kādas izmaiņas ierosina Human Rights Watch?

Saskaņā ar Human Rights Watch ziņojumu Meta būtu jāpārskata bīstamu organizāciju un personu politika (Dangerous Organizations and Individuals policy), lai tā atbilstu starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Šai politikai būtu jāatļauj starptautiskajās cilvēktiesībās aizsargāti izteikumi par cilvēktiesību pārkāpumiem, politiskām kustībām un organizācijām. Meta būtu jāpublicē bīstamo organizāciju saraksts, jāprecizē valsts iestāžu aizliegtās organizācijas un jānodrošina samērīgas sankcijas, lai izvairītos no tāda satura atzīmēšanas (flagging), kuru aizsargā izteiksmes brīvība.

Ziņojumā uzsvērta nepieciešamība arī pēc lielākas pārredzamības un atbildības. Meta būtu jāpalielina pārredzamība attiecībā uz valsts institūciju satura brīvprātīgas izņemšanas pieprasījumiem un jāinformē lietotāji, ja viņu saturs ir izņemts valdības iesaistīšanās dēļ, nodrošinot skaidru pārsūdzības procedūru. Human Rights Watch arī iesaka veikt revīziju par sabiedriskas nozīmes satura izņemšanu saskaņā ar Meta ziņu publicitātes pabalstu^[1], nodrošinot taisnīgu piemērošanu. Ziņojumā ir izteikts aicinājums nodrošināt lielāku pārredzamību pār automatizēto satura moderēšanu, tostarp informāciju par klasifikatoriem un kļūdu īpatsvaru. Meta būtu jānovērtē un jādara zināma informācija par starptautisku konfliktu laikā veikto algoritma izmaiņu ietekmi uz cilvēktiesībām un jānodrošina kontrole pār cilvēktiesību ievērošanu mākslīgā intelekta pieņemtajos lēmumus. Ziņojumā arī uzsvērts, ka ir svarīgi sniegt lietotājiem detalizētu informāciju par to, kad saturs ir ierobežots, un nodrošināt pieejamus un efektīvus pārsūdzības mehānismus.

Kāda ir šī ziņojuma nozīme?

Meta 2024. gada 23. janvārī veica grozījumus bīstamu organizāciju un personu politikā, reaģējot uz Human Rights Watch ziņojumu, tomēr no sabiedrības puses vēljoprojām turpinās aicinājumi ieviest vēl paliekošākas izmaiņas. Šī spiediena un Uzraudzības Padomes ieteikumu rezultātā Meta arī pavisam nesen ir ieviesusi izmaiņas saistībā ar iepriekš aizliegtu vārdu “shaheed” – vārdu, kura nozīme ir biežāk atpazīstama kā “moceklis”, bet var nozīmēt arī “liecinieks”. Martā veiktajā izņemtā satura pārskatīšanā tika konstatēts, ka Meta noteikumos par vārdu "shaheed" netika ņemta vērā šī vārda daudzveidīgā nozīme, kā rezultātā tika dzēsts saturs, kura mērķis nebija slavināt vardarbīgas darbības. Saistībā ar Palestīnu šis termins bieži tika lietots, lai apzīmētu nogalinātos palestīniešus vai palestīniešu atbalstītājus, tostarp neapbruņotas sievietes un bērnus.

Izmaiņu rezultātā publikācijas, kas izmanto vārdu “shaheed”, tiks aizliegtas tikai tad, ja ar to tiek pārkāptas citas politikas nostādnes vai ja tajā ir viens vai vairāki no Metas definētajiem vardarbības signāliem (1) ieroču attēls, (2) formulējums, kas atbalsta ieroču lietošanu vai nēsāšanu, vai (3) atsauce uz "noteiktu notikumu", piemēram, teroristu uzbrukumu.

Neatkarīgi no tā, kāds konflikts ir raisījis diskusiju par sociālo mediju cenzūru, nenoliedzami šī, problēma nav unikāla. Meta ne pirmo reizi ir nonākusi ziņojumos saistībā ar savu ietekmi uz digitālo informācijas vidi. Bieži vien Meta platformas tiek minētas kā piemērs, lai diskutētu par izteiksmes brīvību un dezinformācijas izplatīšanu sociālajos medijos. Tieši tādēļ ir nepieciešams detalizētāk pārskatīt uzņēmuma noteikumus, kas ietekmē informācijas plūsmu.

Human Rights Watch ziņojums rada ļoti skaidru ieskatu tajā, kā Meta izveidotās cenzūras politikas tiešā veidā ietekmē cilvēku tiesības uz pieeju informācijai un izteiksmes brīvību. Human Rights Watch ieteikumu ieviešana nodrošinātu to, ka ikkatra tiesības uz izteiksmes brīvību un pieeju informācijai tiktu aizsargātas augstākā līmenī, nekā tas līdz šim ticis darīts, bet vienlaicīgi arī veicinātu efektīvu cenzūras piemērošanu.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

1. ^{^} Retos gadījumos Meta neizņem saturu, kas var pārkāpt Facebook kopienas standartus, ja tas ir “publicitātes vērts” un ja tā saglabāšana ir sabiedrības interesēs. Meta veic pārbaudes, kurā tiek izsvērtas sabiedrības intereses un kaitējuma risks. Skat. https://transparency.meta.com/en-gb/features/approach-to-newsworthy-content/.